Anotācija

Eiropas Savienības (turpmāk tekstā – ES) korporatīvo tiesību veidošanās ir nesaraujami saistīta ar likumdošanas, kas saistīta ar ES dalībvalstu juridiskām personām, harmonizācijas procesu un jauno juridisko personu organizatoriski-juridisko formu izveidošanu. Eiropas integrācijas apstākļos, starpvalstu juridisko personu dibināšanas un darbības jautājumi paliek arvien svarīgāki. Tas ir saistīts ar to, ka starpvalstu juridiskās personas ir viena no perspektīvākām organizatoriski-juridiskām formām uzņēmējdarbības īstenošanā ES teritorijā.

Raksta mērķis ir Eiropas kooperatīvo sabiedrību tiesiskā stāvokļa dziļā izpēte, atklājot to izveides un darbības tiesiskās regulēšanas īpašības, kā arī šīm juridiskām personām raksturīgās priekšrocības un trūkumus.

Tās rezultātā, dotajā brīdī pamatojoties uz spēkā esošām regulām un atbilstošām direktīvām eksistē trīs starpvalstu juridisko personu formas, t.i. Eiropas ekonomisko interešu grupa, Eiropas kompānija un Eiropas kooperatīvā sabiedrība.

Saskaņā ar ES komisijas datiem Eiropā ir aptuveni 250.000 kooperatīvu, kas nodarbina ap 5,4 miljonus cilvēku. Kooperatīviem ir liela lomā tādās ekonomikas sfērās kā lauksaimniecība, mežsaimniecība, banku darbība, mazumtirdzniecība un veselības aprūpe [2]. Kaut arī kooperatīvi pastāv visās dalībvalstīs, to nozīmīgums un noteikumi, kas tos regulē, ievērojami atšķiras dažādās valstīs. Eiropas kooperatīvās sabiedrības izveidošanas mērķis bija samazināt šos pārrobežu šķēršļus un atvieglot uzņēmumu darbību pāri ES robežām, līdz ar to uzlabojot to konkurētspēju.

Pirmais solis kooperatīvu izveidošanai, balstoties uz ES tiešās darbības likumdošanas aktiem, bija Eiropas Parlamenta 1983.gada 13.aprīļa pieņemta rezolūcija par kooperatīviem Eiropas Kopienā [3, 51-54]. Turpmākajos gados tika pieņemti arī citi normatīvie akti, piemēram, par kooperatīvu ieguldījumu reģionālajā attīstībā. 2003.gada 22.jūlijā tika pieņemta Padomes Regula Nr. 1435/2003 par Eiropas Kooperatīvās sabiedrības (turpmāk – SCE) statūtiem, kas stājās spēkā 2006.gada 18.augustā [4, 1-24]. Kopā ar Regulu tika pieņemta Direktīva Nr. 2003/72/ЕK [5, 25-36], ar ko papildina SCE statūtus darbinieku iesaistīšanas jomā.

Saskaņā ar LIBERTAS - Europäisches Institut GmbH datiem uz 2017.gada 20.jūliju reģistrēto SCE skaits sastādīja 35 [6]. Novērojama īpašība ir nozīmīgs reģistrēto SCE skaits Slovākijā – 11. Vēl 2011.gadā tika atzīmēts, ka Slovākija bija valsts ar visvairāk reģistrēto SCE – 7, bet tajā pašā laikā 6 no tām varēja uzskatīt par neaktīvām SCE, jo tās bija reģistrētas ar vienu un to pašu adresi un darbības jomu [7]. Tālāk seko Vācija ar 9 SCE. Tāpat, ir vērts atzīmēt, ka SCE ir reģistrēti tikai 9 ES dalībvalstīs.

Regulas stāšanas spēkā tika pamatota ar mērķi nodrošināt kooperatīvu attīstību ES dalībvalstīs. SCE galvenais mērķis ir tās dalībnieku vajadzību nodrošināšana un to ekonomisko un sociālo darbību attīstība. Savas darbības īstenošanā SCE var izmantot meitasuzņēmumu.

Visās ES dalībvalstīs SCE ir juridiskās personas statuss. Šo statusu SCE iegūst dienā, kad kooperatīvu reģistrē dalībvalsts attiecīgajā reģistrā, kur atrodas tās juridiskā adrese [4, 1-24].

Atšķirībā no Eiropas kompānijas, SCE darbību veic dalībnieku savstarpējās interesēs tā, lai katrs dalībnieks gūtu labumu atbilstoši savai līdzdalībai SCE darbībā. Līdz ar to, peļņas sadalīšana starp kooperatīva dalībniekiem ir balstīta, galvenokārt, pamatojoties uz dalībnieku darba ieguldījumiem.

SCE parakstītais kapitāls ir sadalīts akcijās un nav mazāks par 30.000 eiro [4, 1-24]. Dalībvalstis var piemērot lielāku parakstīto kapitālu SCE, kuras veic noteiktu veidu darbības un ir reģistrētas attiecīgajā dalībvalstī. Atšķirībā no Eiropas kompānijas, SCE var izteikt kapitālu ES dalībvalsts nacionālajā valūtā, kurā SCE ir juridiskā adrese. Regula paredz, ka kapitāls var būt mainīgs, t.i. to var gan palielināt, dalībniekiem secīgi veicot parakstīšanu vai uzņemot jaunus dalībniekus, gan samazināt, pilnībā vai daļēji atmaksājot parakstīto. Turklāt, kapitāla summas izmaiņas neprasa grozījumus statūtos vai izziņošanu.

SCE ir iespēja emitēt vairāk par vienu akciju kategoriju ar nosacījumu, ka akcijām, kuras ietver vienādas tiesības, ir jābūt vienā kategorijā. Vienas kategorijas akciju nominālvērtībai ir jābūt identiskai [4, 1-24]. Regula nosaka, ka akciju nominālvērtību var gan palielināt, konsolidējot emitētās akcijas, gan samazināt, sadalot emitētās akcijas. Akcijas reģistrē uz turētāja vārda.

Regulas 8.pants nosaka kompleksu SCE tiesiskās regulēšanas avotu hierarhiju, kura lielā mērā ir līdzīga Eiropas kompānijas tiesiskajai regulēšanai. SCE darbību reglamentē, pirmkārt, šī Regula, un, otrkārt, noteikumi SCE statūtos, ja Regulā tas nepārprotami atļauts. Jautājumos, kurus Regula neaptver, vai tie ir aptverti daļēji, SCE darbību reglamentē:

1) tiesību akti, ko dalībvalstis pieņēmušas, īstenojot ES pasākumus, kuri attiecas tieši uz SCE;

2) dalībvalstu tiesību aktu noteikumi, ko piemērotu kooperatīvam, kas dibināts saskaņā ar SCE juridiskās adreses dalībvalsts tiesību aktiem;

3) noteikumi SCE statūtos tādā pašā veidā, kā attiecībā uz kooperatīvu, kas dibināts saskaņā ar SCE juridiskās adreses dalībvalsts tiesību aktiem [4, 1-24].

Regulas raksturīgā iezīme ir jautājumu daudzveidība, attiecībā uz kuriem ir atsauces uz dalībvalstu tiesību aktiem. Tā, Regula neattiecas uz tādām tiesību aktu jomām, kā, piemēram, nodokļu politika, konkurence vai maksātnespēja. Tas rezultātā, dažādās dalībvalstīs atšķiras kooperatīvu ieņēmumu aplikšana ar nodokļiem. Tādējādi tiek atspoguļota SCE formēšanas un darbības specifika, kas izslēdz vienīgi starpvalstu tiesisko regulējumu. Tādēļ iepriekš minētajās, kā arī citās jomās, uz ko šī Regula neattiecas, piemēro dalībvalstu tiesību aktu noteikumus, kas attiecas uz kooperatīviem.

Atšķirībā no Eiropas kompānijas, SCE var izveidot gan privātpersonas, gan juridiskās personas. Saskaņā ar Regulas 2.pantu SCE var dibināt šādi:

1) piecas vai vairāk fiziskas personas, kas ir pastāvīgie iedzīvotāji vismaz divās dalībvalstīs;

2) piecas vai vairāk fiziskas personas un sabiedrības vai uzņēmumi un citas juridiskas personas, kuras ir publisko vai privāto tiesību subjekti, kuras ir dibinātas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kuras ir pastāvīgie iedzīvotāji vismaz divās atšķirīgās dalībvalstīs vai kuras reglamentē vismaz divu atšķirīgu dalībvalstu tiesību akti;

3) sabiedrības un uzņēmumi un citas juridiskas personas, kuras ir publisko vai privāto tiesību subjekti, kuras ir dibinātas saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, kuras reglamentē vismaz divu atšķirīgu dalībvalstu tiesību akti;

4) apvienojoties kooperatīviem, kuri ir izveidoti saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem un kuru juridiskās adreses un galvenie biroji ir ES, ar noteikumu, ka vismaz divus no tiem reglamentē atšķirīgu dalībvalstu tiesību akti;

5) pārveidojot kooperatīvu, kas izveidots saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem un kura juridiskā adrese un galvenais birojs ir ES, ja vismaz divus gadus tam ir bijusi iestāde vai meitasuzņēmums, kuru reglamentē citas dalībvalsts tiesību akti [4, 1-24].

Dibināšanas procedūra, kas ietver apvienošanos, ir viena no izplatītākajām iespējām dibināt SCE. Regula paredz divas tādas SCE dibināšanas procedūras. Pirmkārt, apvienošanās, kas ietver pārņemšanu. Šajā gadījumā visi pievienojamo kooperatīvu aktīvi un pasīvi tiek nodoti ieguvējai juridiskajai personai, un visu pievienojamo kooperatīvu dalībnieki kļūst par ieguvējas juridiskās personas dalībniekiem. Pievienojamie kooperatīvi beidz pastāvēt, bet ieguvējs kooperatīvs kļūst par SCE pēc apvienošanās. Otrkārt, apvienošanās, kas ietver jaunas juridiskās personas dibināšanu. Šajā gadījumā jaunā juridiskā persona kļūst par SCE, bet kooperatīvi, kas apvienojas, beidz pastāvēt. Visi attiecīgo kooperatīvu aktīvi un pasīvi tiek nodoti SCE, kooperatīvu dalībnieki kļūst par SCE dalībniekiem [4, 1-24]. Kopumā SCE dibināšanas procedūra apvienojoties ir līdzīga procedūrai attiecībā uz Eiropas kompānijas dibināšanu apvienojoties.

Regulas īpašība ir saistīta ar to, ka gadījumā, ja SCE juridiskās adreses dalībvalsts tiesību akti to atļauj, statūtos var paredzēt, ka personas, kuras neparedz izmantot vai ražot SCE preces un izmantot vai sniegt SCE pakalpojumus, var tikt uzņemti kā ieguldītāji. Ieguldītājiem ir jāsekmē kooperatīva mantiskas bāzes stiprināšana. Pie tam ir svarīgi, lai ieguldītājiem nebūtu pārsvarā citu kooperatīva dalībnieku starpā. Lai to panāktu, Regulā ir noteikts, ka dalībnieku, kas ir ieguldītāji, balsstiesības kopā nevar būt vairāk par 25% no visām balsstiesībām [4, 1-24].

Regulas uzdevums ir saistīts ar divu svarīgu aspektu regulējumu, t.i. kooperatīvu principiem un ekonomisko efektivitāti. Tādēļ ir paredzēta tāda kooperatīvu pārvaldes sistēma, kura ir līdzīga ar citu saimniecisko sabiedrību pārvaldes sistēmām.

SCE institucionālo struktūru veido pilnsapulce un atkarībā no statūtos pieņemtās shēmas –uzraudzības institūcija un vadības institūcija, ja ir noteikta divlīmeņu sistēma, vai pārvaldes institūcija – viena līmeņa sistēmas ietvaros.

Kooperatīvos ar divlīmeņu sistēmu vadības institūcija atbild par SCE pārvaldīšanu un pārstāv to darījumos ar trešajām personām un tiesas procesos. Vadības institūcijas locekli vai locekļus amatā ieceļ un no amata atbrīvo uzraudzības institūcija. Turklāt, persona nedrīkst vienlaikus būt gan SCE vadības, gan tās uzraudzības institūcijas sastāvā. Savukārt, uzraudzības institūcija pārrauga vadības institūcijas veiktos pienākumus. Tā nevar pati īstenot SCE vadīšanas pilnvaras un pārstāvēt SCE darījumos ar trešajām personām. Uzraudzības institūcijas locekļus amatā ieceļ un no amata atceļ pilnsapulce, izņemot pirmo reizi, kad uzraudzības institūcijas locekļus amatā var iecelt ar statūtiem. SCE statūtos paredz gan vadības institūcijas locekļu, gan uzraudzības institūcijas locekļu skaitu vai tā noteikšanas noteikumus.

Kooperatīvos, kas izvēlas viena līmeņa sistēmu, pārvaldes institūcija pārvalda SCE un pārstāv to darījumos ar trešajām personām. Pārvaldes institūcijas locekļu skaitu vai tā noteikšanas noteikumus paredz SCE statūtos. Tomēr dalībvalsts var noteikt minimālo un maksimālo locekļu skaitu. Pārvaldes institūcijas locekļus ieceļ pilnsapulcē. Regulā tomēr arī ir paredzēts, ka pirmajā reizē pārvaldes institūcijas locekļus var iecelt ar statūtiem.

SCE institūciju locekļus ieceļ uz statūtos paredzētu laika posmu, kas nepārsniedz sešus gadus. Pie tam, locekļus var vienreiz vai vairakkārt iecelt atkārtoti. Visiem institūciju locekļiem ir pienākums arī pēc savu pilnvaru laika beigām neizpaust nekādu viņu rīcībā esošu informāciju par SCE, kuras atklāšana varētu kaitēt kooperatīva vai tā dalībnieku interesēm. Par zaudējumiem vai kaitējumu, kas SCE radies tādēļ, ka locekļi izdarījuši pārkāpumu saistībā ar saviem pienākumiem, viņi ir atbildīgi saskaņā ar noteikumiem, kas ir piemērojami kooperatīviem dalībvalstī, kurā ir SCE juridiskā adrese [4, 1-24].

SCE juridiskā adrese ir jāatrodas ES, tajā pašā dalībvalstī, kurā atrodas tās galvenais birojs. Līdzīgi kā Eiropas kompānijai, dalībvalstīm ir iespēja papildus uzlikt par pienākumu, lai tās teritorijā reģistrēto SCE galvenā biroja adrese un juridiskā adrese būtu vienādas. Kooperatīva juridisko adresi var pārcelt no vienas ES dalībvalsts uz adresi citā dalībvalstī bez attiecīga kooperatīva likvidācijas vai jaunas juridiskas personas izveidošanas.

Regulā detalizēti noteikta juridiskās adreses maiņas tiesiskā regulēšana, ir garantētas kreditoru, valdības iestāžu un citu ar SCE saistītu personu intereses un likumiskās tiesības.

Pastāv ierobežojums, ka SCE nedrīkst pārcelt savu juridisko adresi likvidācijas, maksātnespējas vai maksājumu pārtraukšanas procesu gadījumos.

Ir nepieciešams pievērst uzmanību tam, ka Regulā noteikta prasība par galvenā biroja adreses un juridiskās adreses sakritību ievērojami ierobežo SCE mobilitāti. Tas ir saistīts ar to, ka vairs nav iespējams pārvietot galveno biroju bez juridiskās adreses pārcelšanas. Gadījumā, ja SCE juridiskā adrese neatrodas tajā pašā dalībvalstī, kur atrodas galvenais birojs, tad SCE juridiskās adreses dalībvalsts veic attiecīgus pasākumus, lai uzliktu pienākumu SCE noteiktā laika posmā atkārtoti izveidot galveno biroju tās juridiskās adreses dalībvalstī, vai pārceļot juridisko adresi dalībvalstī, kur atrodas galvenais birojs. Pretēji SCE juridiskās adreses dalībvalsts veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu SCE likvidāciju [4, 1-24].

Jautājums par darbinieku iesaistīšanu SСE vadībā bija grūts tādēļ, ka pastāv ievērojamas atšķirības dažādu Eiropas valstu tiesību aktos un praksē attiecībā uz veidu, kādā darbinieku pārstāvji ir iesaistīti lēmumu pieņemšanā kooperatīvos.

Direktīva Nr. 2003/72/EK paredz darbinieku iesaistīšanu SCE vadībā ar mērķi garantēt darbiniekiem vismaz to pašu līdzdalības līmenī SCE, kāds bija pirms kooperatīvu apvienošanas SCE. Ir vērts atzīmēt, ka Direktīva Nr. 2003/72/EK ir balstīta uz vairākiem principiem, kas tika ieviesti ar Direktīvu Nr. 2001/86/EK, kura paredz darbinieku obligātu iesaistīšanu Eiropas kompānijas dibināšanā un darbībā. Tomēr Direktīva, kas ir veltīta SCE, satur arī dažādus jaunievedumus, kas ir raksturīgas tieši kooperatīviem. Sakarā ar to, ka darbinieku iesaistīšanai nav lietderīgi noteikt tikai vienu SCE piemērojamu Eiropas modeli, Direktīva pamatojas uz tā, ka konkrēto modeli darbinieku piedalīšanās pārvaldē ir jāizstrādā pārrunu gaitā starp īpašu sarunu grupu un dalībnieču juridisko personu kompetentām struktūrām.

Pašreizējie Regulas noteikumi deva SCE zināmas priekšrocības un trūkumus, kā arī noteica virzienus turpmākai tiesību aktu uzlabošanai šajā jomā, lai veicinātu Eiropas kooperatīvu izveidi un darbību.

Pamatojoties uz LIBERTAS - Europäisches Institut GmbH datiem, reģistrēto SCE skaits ir ļoti mazs, īpaši salīdzinot ar kopējo kooperatīvu skaitu ES dalībvalstīs. Šajā ziņā ir vērts atspoguļot dažus svarīgus iemeslus.

Pirmkārt, SCE ir juridiskā persona, kurai ir raksturīgas vairākas “starpvalstu” īpašības. To var izskaidrot gan ar dalībvalstu nacionālo tiesību būtisko nozīmi šo personu darbības regulēšanā, gan ar vienoto noteikumu trūkumu, kas regulētu visus šīs juridiskās personas darbības aspektus. Līdz ar to, tieši SCE formēšanas tiesiskā nenoteiktība, kas galvenokārt saistīta ar šādu kooperatīvu vienveidības trūkumu, ir viens no svarīgiem šķēršļiem formējot SCE.

Otrkārt, nepietiekama informētība par SCE uzņēmēju vidū arī ir nopietna problēma, izplatot šo juridiskās personas formu ES dalībvalstīs. Kā negatīvus faktorus, kas ierobežo SCE formēšanu, varētu arī minēt ievērojamas izmaksas SCE aktivitāšu uzsākšanai un izveidoto procedūru sarežģītību.

Treškārt, prasība par SCE minimālo parakstīto kapitālu, kas noteikts 30.000 EUR apmērā, ir šķērslis šīs formas izplatīšanai, jo tas ierobežo fizisko personu iespējas, kas vēlas formēt mazas SCE.

Ceturtkārt, SCE juridiskās adreses vai galvenā biroja adreses pārcelšana ir dārgs un darbietilpīgs process. Līdz ar to, pārcelšanu nevar viennozīmīgi noteikt kā SCE priekšrocību.

Piektkārt, reglamentējot SCE darbību, pastāv vairāki ierobežojumi, kas ietekmē kooperatīvu darbības realizāciju. Tostarp ir jānorāda:

• SCE nevar attiecināt tās darbību labumu uz trešajām personām vai atļaut tām piedalīties tās uzņēmējdarbībā, ja tās statūti neparedz citādi;

• SCE nevar parakstīt pati savas akcijas;

• dalībvalsts tiesību aktos var paredzēt, ka kooperatīvs, kura darbību reglamentē minētās dalībvalsts tiesību akti, nedrīkst piedalīties SCE dibināšanā, kas ietver apvienošanos, ja kāda minētās dalībvalsts kompetentā iestāde iebilst pret to;

• dalībvalsts tiesību aktos var paredzēt, ka attiecībā uz šajā dalībvalstī reģistrētām SCE juridiskās adreses pārcelšana, kuras rezultāts būtu piemērojamo tiesību maiņa, nestājas spēkā, ja kāda no dalībvalsts kompetentajām iestādēm iebilst pret to, pamatojoties uz sabiedrības interesēm;

• ja SCE pārrauga valsts finanšu uzraudzības pārvalde saskaņā ar ES direktīvām, tad tiesības iebilst pret juridiskās adreses maiņu ir arī šai iestādei [4, 1-24].

Neskatoties uz zināmu trūkumu un ierobežojumu esamību, SCE kā juridiska persona nodrošina vairākas priekšrocības. Papildus iespējai pārcelt SCE juridisko adresi no vienas ES dalībvalsts uz adresi citā dalībvalstī bez attiecīga kooperatīva likvidācijas vai jaunas juridiskas personas izveidošanas, ir jānorāda sekojošās priekšrocības:

1) “Eiropas tēls” tiek uzskatīts par vienu no svarīgākajām SCE priekšrocībām. Šis faktors ir īpaši pievilcīgs kooperatīviem, kas cenšas uzsvērt savu Eiropas identitāti vai ir vērsti uz jaunu tirgu iekļūšanu citās ES dalībvalstīs;

2) SCE kapitāla summas izmaiņas neprasa grozījumus statūtos vai izziņošanu, kas atvieglo kooperatīva finansiālo darbību un samazina administratīvo slogu. Tā, kapitālu var palielināt, dalībniekiem secīgi veicot parakstīšanu vai uzņemot jaunus dalībniekus, un to var samazināt, ievērojot prasības par minimālo kapitāla lielumu un ikgadējo pārskatu sagatavošanu;

3) iespēja vienkāršot SCE organizatorisko struktūru, tādējādi palielinot kooperatīva rentabilitātes līmeni.

Ja Latvijas Republikā būtu reģistrētas SCE, tad tiem piemītu tādas pašas priekšrocības un trūkumi, ka citiem SCE. Tomēr, saskaņā ar LR Uzņēmumu reģistra datiem Latvijā SCE nav reģistrētas [8]. Neskatoties uz to, SCE darbību ar juridisko adresi Latvijas Republikā reglamentē Eiropas kooperatīvo sabiedrību likums [9], kurš stājās spēkā 2006.gada 23.novembrī.

Apkopojot iepriekš minēto par SCE, ir svarīgi atzīmēt sekojošus secinājumus.

1. SCE ir kopīgas īpašības ar citām starpvalstu juridiskām personām. Pirmkārt, Regula par SCE statūtiem ir tiešās darbības likumdošanas akts un piešķir tiesībspēju, kas šādā veidā tiek radīta no Eiropas, nevis no iekšzemes tiesībām. Otrkārt, starpvalstu dalībnieku sastāvs, kas ir noteikts Regulā, nosaka, ka šo personu dalībniekiem ir pienākums daļēji vai pilnībā piederēt pie divu vai vairāk dažādu ES dalībvalstu nacionālās likumdošanas. Treškārt, iespēja mainīt kooperatīva atrašanas vietu ES dalībvalstu robežās bez nepieciešamības ierosināt likvidācijas procesu sākotnējās atrašanas vietas valstī.

2. SCE ir raksturīgas vairāk “starpvalstu” īpašības. To var izskaidrot ar dalībvalstu nacionālo tiesību būtisko nozīmi SCE darbības regulēšanā, kā arī ar vienoto noteikumu trūkumu, kas regulētu visus šo juridisko personu darbības aspektus.

3. SCE piemīt virkne priekšrocību un trūkumu. Starp svarīgākajām priekšrocībām, kurus nodrošina SCE ir vērts minēt kooperatīva “Eiropas tēlu”, vienkāršotas prasības kapitāla summas izmaiņai un iespēju vienkāršot organizatorisko struktūru. Papildus iespējai pārcelt SCE juridisko adresi no vienas ES dalībvalsts uz adresi citā dalībvalstī, minētas priekšrocības dod kooperatīviem iespēju uzsvērt savu Eiropas identitāti, atvieglot tās finansiālo darbību un samazināt administratīvo slogu.

4. Salīdzinot priekšrocības, ko sniedz SCE ar tās trūkumiem un ierobežojumiem, ir jāatzīst, ka šajā posmā trūkumi ir nozīmīgāki uzņēmēju vidū. Par to liecina arī reģistrēto SCE skaits. Neapšaubāmi, nozīmīgākie trūkumi ir nepietiekama informētība par SCE uzņēmēju vidū, ievērojamas izmaksas SCE aktivitāšu uzsākšanai, izveidoto procedūru sarežģītība. Prasība par SCE minimālo parakstīto kapitālu arī ir šķērslis šīs formas izplatīšanai. Turklāt, SCE juridiskās adreses pārcelšanu nevar noteikt tikai kā priekšrocību, jo pārcelšana ir dārgs un darbietilpīgs process. Negatīvu ietekmi veido atšķirības kooperatīvu ieņēmumu un rīcībā esošās peļņas aplikšanā ar nodokli dažādās dalībvalstīs.

5. Reģistrēto SCE skaits ir ļoti neliels, tajā pašā laikā kooperatīvi ir izplatīta forma darbības veicināšanai ES dalībvalstīs. Tas ļauj secināt, ka SCE nav populāri ne tikai tām piemītošo trūkumu un ierobežojumu dēļ, bet galvenokārt tāpēc, ka kooperatīvi ir piesaistīti savai valstij, un uzņēmēji izvēlas labāk pazīstamu kooperatīva juridisko formu, ko paredz konkrētas ES dalībvalsts nacionālie normatīvie akti. Papildus ir jāatzīmē, ka atšķirībā no Eiropas kompānijas, Eiropas valstu normas, kas reglamentē kooperatīvu darbību nebija harmonizētas. Tieši tāpēc eksistē vairākas atšķirības dažādu dalībvalsts kooperatīvu tiesiskajā regulējumā.

6. Mūsdienu apstākļos ir jāievēro ārējo faktoru ietekme. Eiropas ekonomika nav tik stipra, ka pirms krīzes, turklāt, pati Eiropa ir skeptiski noskaņota par vienotas Eiropas nākotni. Līdz ar to, ir pamats uzskatīt, ka šī SCE attīstības tendence paliks nemainīga.